Bērnam nav jāpaskaidro, kāpēc viņš zīmē. Viņš nezīmē, lai pēc gada būtu labāks zīmētājs, nekrāj darbus portfolio un nedomā, vai šo nodarbi nākotnē varēs monetizēt. Viņš vienkārši grib zīmēt. Pieaugušo dzīvē šāda pieeja kaut kur mēdz pazust. Ja sākam skriet, gribas noskriet pusmaratonu. Ja fotografējam, drīz vajag labāku kameru. Ja kaut ko gatavojam, pēc brīža jau kāds pajautā, vai nevajadzētu ar to sākt pelnīt.
Spēlēšanās šajā ziņā ir gandrīz pretstats produktivitātei. Tai nav obligāti jāved pie rezultāta. Var salikt puzli, kuru pēc tam izjauksim. Uzbūvēt kaut ko no Lego un pēc nedēļas salikt klucīšus atpakaļ kastē.......
Rudenī pienāk rīts, kad pēkšņi pamani, ka brokastis ēd jau ar ieslēgtu lampu. Vēl pirms dažām nedēļām saule no rīta traucēja skatīties telefona ekrānā, bet tagad aiz loga ir pelēks, un arī pēcpusdiena beidzas aizdomīgi ātri. Dienasgaismas kļūst mazāk, un tas nav tikai jautājums par to, cikos mājās ieslēdzam gaismu. Mūsu ķermenis ļoti labi pamana, ka ārā kaut kas ir mainījies.
Gaisma ir viens no svarīgākajiem signāliem, pēc kuriem organisms regulē savu diennakts ritmu. Īpaši nozīmīga ir rīta gaisma. Tā palīdz mūsu iekšējam pulkstenim saprast, ka diena ir sākusies. Savukārt vakarā, gaismai samazinoties, organisms pamazām gatavojas miegam. Tāpēc gadalaiku maiņa dažkārt ir......
Dažreiz pietiek ar pirmajām trim sekundēm. Sāk skanēt dziesma, kuru gadiem neesi dzirdējis, un pēkšņi vairs neesi automašīnā ceļā uz darbu. Tu esi kādā vasarā pirms divdesmit gadiem. Atceries cilvēkus, ar kuriem toreiz biji kopā, vietu, kur šo dziesmu klausījies, un reizēm pat detaļas, par kurām neesi domājis gadiem. Viena melodija, un atmiņa, kas šķita sen nolikta kaut kur arhīvā, atkal ir pārsteidzoši tuvu.
Tam ir pat savs nosaukums - mūzikas izraisītas autobiogrāfiskās atmiņas. Pētījumi rāda, ka mūzika ir īpaši spēcīgs personisko atmiņu izraisītājs. Kādā eksperimentā mūzikas radītās atmiņas bija detalizētākas un spilgtākas nekā tās, kuras......
Pamēģini atcerēties pēdējo reizi, kad piecas minūtes vienkārši neko nedarīji. Nevis klausījies mūziku, atbildēji uz ziņām vai pārbaudīji laikapstākļus. Vienkārši gaidīji. Agrāk šādu brīžu dienā bija diezgan daudz - pieturā, rindā, vilcienā, gaidot draugu kafejnīcā. Tagad pietiek ar dažām brīvām sekundēm, lai roka gandrīz automātiski aizsniegtos pēc telefona.
Garlaicībai ir slikta reputācija. Tā šķiet kā tukšs laiks, kuru vajadzētu ar kaut ko aizpildīt. Tomēr brīžos, kad uzmanībai nav konkrēta uzdevuma, prāts neizslēdzas. Tas sāk klejot. Atceras sarunu no rīta, izdomā, ko gatavot vakariņās, pēkšņi atrod risinājumu problēmai, par kuru tajā brīdī......
Septembris ir mazliet dīvains mēnesis. No rīta izej no mājas jakā, pēcpusdienā to nes pāri rokai. Vienu dienu pasūti ledus kafiju, nākamajā jau šķiet pilnīgi loģiski meklēt skapī siltāku džemperi. Kalendārs saka, ka vasara ir beigusies, bet dienas saule par to acīmredzot nav informēta. Labi, ka tā. Nav nepieciešams vienā naktī pārslēgties no augusta uz rudeni.
Arī pilsēta septembrī sāk skanēt citādi. No rītiem atkal ir vairāk mašīnu, pie skolām veidojas rindas, darbā visi pamazām atgriežas no atvaļinājumiem. Frāzi “sazvanāmies pēc vasaras” vairs nevar atlikt. E-pastā atkal kaut kas notiek, modinātājs zvana agrāk, un brīvais vasaras ritms diezgan ātri kļūst......
Mācīšanās nav tikai skolas laika sastāvdaļa un noteikti nebeidzas ar diplomu kabatā. Tā var būt vēlme saprast, kā darbojas kaut kas, ko ikdienā izmantojam, iemācīties jaunu valodu, pagatavot ēdienu no nepazīstamas virtuves, izlasīt grāmatu par tēmu, par kuru iepriekš neko nezinājām, vai beidzot apgūt prasmi, kurai gadiem ilgi nav bijis laika. Mācīšanās uztur dzīvu interesi par pasauli un ļauj mums neiestrēgt vienā un tajā pašā ikdienas aplī.
Turklāt jaunas zināšanas ir labs treniņš smadzenēm. Pētījumi liecina, ka intelektuāli aktīvs dzīvesveids un mācīšanās ir saistīti ar labāku kognitīvo funkcionēšanu arī vēlākā dzīves posmā. Tas......
Mūzika ir viens no spēcīgākajiem instrumentiem stresa mazināšanai un emocionālā līdzsvara atjaunošanai. Piedāvājam pāris vienkāršus veidus, kā mūziku izmantot, lai uzlabotu savu pašsajūtu ikdienā.
Relaksācijas rituāls pēc darba:
Kad atgriežaties mājās, ieslēdziet savu iecienītāko Relax FM mūzikas atskaņošanas sarakstu. Mīļākā mūzika palīdzēs pārslēgties no darba režīma uz atpūtu.
Dziļās elpošanas vingrinājumi:
Klausoties relaksējošu mūziku, koncentrējieties uz elpošanu – ieelpojiet dziļi un izelpojiet lēni. Šis vienkāršais vingrinājums palīdzēs nomierināt prātu un atslābināt muskuļus.
Mūzikas pauzes darba......
Iedomājies situāciju – tu veikalā stāvi garā rindā, priekšā ir daudz cilvēku un pēkšņi kasiere aizskrien pārbaudīt kādu cita pircēja preci... Vai arī tavam bērnam ir sākusies kārtējā dusmu un neapmierinātības lēkme… Eksistē tādas situācijas, kad pat pacietīgākie no mums vienkārši salūst.
Jebkurš cilvēks var savu pacietību trenēt un uzlabot. Kā?
Pirmkārt, ir jāapzinās, kuras ir tās situācijas, kad kļūsti nepacietīgs. Pavēro, kādas tajā brīdī ir tavas emocijas. Tas, ko jūti, ir pats pamats kontroles zaudēšanai. Vai esi dusmīgs, ka netiec ātrāk mājās, jo ir sastrēgums? Vai esi uztraucies, ka nepaspēsi uz norunāto tikšanos laikā?
Kad esi......
Mēs dzīvojam pasaulē, kur bieži jūtam vajadzību kaut ko apliecināt – būt pietiekami labiem, gudriem, veiksmīgiem, interesantiem. Bet patiesībā vislielākā brīvība sākas brīdī, kad atļaujam sev vienkārši būt. Bez maskām, bez sasniegumu sarakstiem, bez vēlmes izpatikt.
Iemācīties neko nepierādīt nozīmē pieņemt, ka tava vērtība nav atkarīga no ārējiem apstiprinājumiem. Tā ir tava esība – tava elpa, tava būtība. Tu esi pietiekams jau tāds, kāds esi. Bez cīņas. Bez salīdzināšanas.
Pirmais solis ir apzināties, kad un kāpēc rodas šī vēlme pierādīt sevi. Vai tā ir bailes tikt nesaprastam? Nepārliecinātība? Iekšējs bērns, kas kādreiz nav ticis sadzirdēts?......
Mūsdienu pasaule ir pilna steigas un informācijas pārpilnības, taču lēnās dzīves filozofija aicina apzināti palēnināt tempu un izbaudīt katru mirkli. Tā ir pieeja, kas palīdz atrast līdzsvaru starp darbu, atpūtu un personīgo izaugsmi.
Lai samazinātu steigu, ir svarīgi iemācīties apzinātību – koncentrēties uz to, ko dari šobrīd, nevis pastāvīgi raizēties par nākotni. Palīdzēs arī dienas plānošana un prioritāšu noteikšana, lai izvairītos no lieka stresa un nepārtrauktas steigas.
Atrodi laiku sev – vai tas būtu rīts ar tasi tējas klusumā, lēnas pastaigas dabā vai vienkārši mirkļi bez steigas. Mazāk darot, bet vairāk baudot, iespējams uzlabot......
