Laikā, kad dienas gaismu redzam vien aptuveni ceturto daļu no diennakts un visapkārt pilsÄ“tā atstarojas pelÄ“kais asfalts, tad nav brÄ«nums, ka pelÄ“kums parādās arÄ« cilvÄ“ku sejās. Ja Ä·ermenim trÅ«kst saules staru sniegtais gaišums ne vien no ārienes, bet arÄ« domas sāk pārņemt Ä«gnums, tad, nerisinot šo problÄ“mu, var iedzÄ«voties ilgstošÄ negatÄ«visma un drÅ«muma periodā. Kā lÄ«dz tam nenonākt?

Ienesiet savās mājās, ikdienas vidÄ“ gaišas krāsas – velciet spilgtas drÄ“bes, pie sienas, kuru redzat visvairāk, piekariniet kādu gaišu un saulainu gleznu vai fotogrāfiju.

Klausieties vieglu un pozitīvu mūziku.

Skatieties vai dariet kaut ko, kas liek smieties. KomÄ“dijas televizorā, stand-up izrādes tiešsaistÄ“ u.tml. 

Ja saules trūkums jūs ietekmē ne tikai galvā, bet arī fiziski, nopērciet dienasgaismas spuldzīti un Himalaju sāls lampu, kā arī uztaisiet analīzes D vitamīnam!

Iedomājieties kādu pozitÄ«vu domu un sāciet ar to katru dienu. PiemÄ“ram, kad pamostaties, iztÄ“lojieties, ka atrodaties saulainā pludmalÄ“ vai brienat pa saules pielietu pļavu. PÄ“c tam padomājiet par tām lietām, par kurām savā dzÄ«vÄ“ esat pateicÄ«gi. Atgriezieties pie šÄ«m domām dienas laikā un pats galvenais – pirms miega. Ä»oti svarÄ«gi ir neaizmigt kā rÅ«gumpodam – mÄ“Ä£iniet sevi noskaņot pozitÄ«vi, noliekot malā visu stresu un ļaujot sev atpÅ«sties.

Piespiediet sevi smaidÄ«t! Amerikāņu psihologs Pols Ekmans, kurš ir sejas mÄ«mikas eksperts, daudz strādājis ar sevi, pÄ“tot dažādas izteiksmes. Par lielu pārsteigumu sev, viņš atklāja, ka imitÄ“jot emocijas sejā, tās atspoguļojās arÄ« izjÅ«tās – paceļoties vaigiem, paveras lÅ«pas, paceļas arÄ« mutes kaktiņi un cilvÄ“ks vienkārši jÅ«tas labāk. Ekmans ar savu komandu nolÄ“ma izpÄ“tÄ«t šo teoriju eksperimentos, mÄ“rot smadzeņu aktivitāti. Studenti sekoja zinātnieku norādÄ«jumiem, smaidot ar vaigu un mutes muskuļiem. Vienalga, vai eksperimenta dalÄ«bnieki smaidÄ«ja pÄ“c vadÄ«tāja lÅ«guma vai spontāni, rezultāti neatšÄ·Ä«rās – viņi jutās laimÄ«gi.